A032PrEPriga campaign - SEP 2023 - (c)Konstantin Zhukov - 01115.png

Esi drošs un gatavs ar PrEP

ja esi vīrietis vai transpersona un vēlies tikt pasargāts no inficēšanās ar HIV un Tev ir regulāras seksuālas attiecības ar vīriešiem vai transpersonām, un zini vai uzskati, ka esi HIV negatīvs, un Tev mēdz būt sekss bez izsargāšanās - piesakies bezmaksas PrEP

Kas ir PrEP?

PrEP ir aizsardzība pret HIV, pirmskontakta jeb pirmsekspozīcijas profilakse. Tās ir zāles kuras ir zinātniski pierādītas profilaktiskai metodei, kas pareizi lietotas samazina inficēšanās iespēju ar HIV līdz pat 99%. PrEP aizsargā tikai no HIV, tas neaizsargā no citām seksuāli transmisīvām infekcijām kā gonoreja, hlamīdijas, sifiliss vai hepatīts.

Efektīvs veids kā sevi pasargāt

PrEP efektivitāte ir tuvu 100%, ja to lieto pareizi. Ir divi veidi kā lietot PrEP - katru dienu vai pēc nepieciešamības. Šīs zāles ir paredzēts cilvēkiem, kuri nav inficēti ar HIV, bet ir pakļauti riskam inficēties ar to.

Lieto kopā ar prezervatīvu

PrEP ir visefektīvākais, lietojot to kopā ar citiem STI profilakses veidiem, piemēram, prezervatīvu. Kā jau visām zālēm, PrEP var izraisīt vieglas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu vai galvassāpes.

Bezmaksas medikaments

Tas ir recepšu medikaments, kuru lieto tikai tad, ja tās ir izrakstīts tieši Tev. PrEPrīga projekta ietvaros, PrEP ir bez maksas. Ja tās Tev izrakstījis cits ārsts, tad zāļu izmaksas jāsedz pašam.

Drošs sekss ir nozīmīga veselīgas seksuālās dzīves sastāvdaļa

Rūpējoties par savu seksuālo dzīvi, mēs varam ne tikai apstādināt HIV, bet arī ierobežot STI izplatību. Neatkarīgi no tā, vai Tu ar seksu nodarbojies katru dienu, vai kā sanāk, ir svarīgi zināt pāris droša seksa pamatnosacījumus. Vairāk nekā 30 gadus prezervatīvu izmantošana ir bijusi vienīgā sevis pasargāšanas metode, bet, laikam mainoties, tas vairs tā nav. Tagad ir pieejams un zināms arī PrEP (pirmsekspozīcijas profilakse), N=N (nenosakāma slodze = nepārnesams vīruss), PEP (pēcekspozīcijas profilakse) vai to visu kombinācija.

Prezervatīvus var izmantot penetratīvā un orālā seksa laikā, kad dzimumloceklis satur ķermeņa šķidrumus (piemēram, spermu, preejakulātu). Prezervatīvus var izmantot arī kopā ar seksa rotaļlietām, lai uzturētu higienu un/vai atvieglotu tīrīšanu. Seksa rotaļlietām, kas izgatavotas no porainiem materiāliem, tie būtu ļoti ieteicami.
Kā lietot prezervatīvu?

Uzlieciet prezervatīva malu virs dzimumlocekļa vai rotaļlietas.

Atstājiet nelielu atstarpi ķermeņa šķidrumiem, saspiežot galu.

Uzklājiet lubrikantu lielākai baudai

Pārvelciet prezervatīvu pāri loceklim, līdz prezervatīva mala saskaras ar pamatni.

Pēc akta, turiet prezervatīva malu ar roku, kad tas tiek noņemts no ķermeņa.

Izmetiet prezervatīvu.
Cimdi aizsargā dzimumorgānus no mikrobiem, kas atrodas uz pirksta vai naga, kā arī pasargā šo pirkstu no ķermeņa šķidruma. Ja nodarbojaties ar fistingu vai ārējo manuālo stimulāciju, tad ieteicams izmantot cimdus.
Kā lietot cimdus?

Nomazgājiet un nosusiniet rokas, pēc tam uzvelciet cimdu.

Lai palielinātu baudu, pārklājiet plaukstu un pirkstus ar lubrikantu.

Izmantojiet vienu cimdu tikai vienai ķermeņa daļai. Jauna ķermeņa daļa = jauns cimds.

Pēc akta, saspiediet cimda pamatni un pavelciet to uz pirkstiem, pagriežot to otrādi, lai šķidrumi paliktu tur, kur tie ir.

Izmetiet cimdu.
PEP (pēcekspozīcijas profilakse) ir HIV zāļu kombinācija, kas var apstādināt vīrusa tālāku attīstību. PEP var tikt lietots, ja bijis HIV transmisijas risks.

Lai PEP iedarbotos, terapija jāuzsāk vēlākais 72 stundas (trīs dienas) pēc transmisijas riska, bet vēlams to uzsākt pēc iespējas ātrāk. PEP būs visefektīvākais pirmo 24 stundu laikā. PEP nav jāuztver kā viens no HIV izsargāšanās veidiem, jo nepastāv garantija, ka terapija 100% iedarbosies. Tādēļ PEP būtu jāizmanto kā izsargāšanās metode ārkārtas gadījumos, piemēram, ja plīsis prezervatīvs. PEP lietošana neizsargā no un neārstē citas seksuāli transmisīvas infekcijas.
Tās ir zāles. Tā ir zinātniski pierādīta profilaktiska metode, kas pareizi lietota samazina inficēšanās iespēju ar HIV līdz pat 99%. Tomēr PrEP aizsargā tikai no HIV, tas neaizsargā no citām seksuāli transmisīvām infekcijām kā gonoreja, hlamīdijas, sifiliss vai hepatīts.

PrEP ir recepšu medikaments. Tās jālieto tikai tad, ja tās ir izrakstīts tieši Tev. Šīs zāles ir paredzēts cilvēkiem, kuri nav inficēti ar HIV, bet ir pakļauti riskam inficēties ar to. PrEP ir visefektīvākais, lietojot to kopā ar citiem STI profilakses veidiem, piemēram, prezervatīvu. PrEP efektivitāte ir tuvu 100%, ja tās lieto pareizi.
Nenosakāms ir HIV statuss, kad HIV inficēts cilvēks pareizi lieto pretvīrusu medikamentus un HIV koncentrācija asinīs ir nomākta līdz tik zemam līmenim, ka to nevar noteikt ar standarta testiem. Lai vīrusa klātbūtne ir nomākta pastāvīgi, cilvēkam jāturpina lietot zāles.

Nenosakāms=nepārnesams (N=N) ir sasniegums HIV aprūpes jomā, kad HIV inficēts cilvēks, kura HIV vīrusa koncentrācija asinīs ir nenosakāma, nevar nodot vīrusu partnerim neaizsargāta seksa laikā. Ja vēlies sevi pasargāt no citām STI, tev joprojām jālieto prezervatīvi.

HIV un AIDS

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. HIV vīruss vairojas, iznīcinot tās asins šūnas, kas atbild par imunitāti, un izraisa pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos. Inficēšanās notiek, ja inficēta cilvēka asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma, sekrēts, kas izdalās pirms ejakulācijas), nonāk otra cilvēka organismā. Inficēties ar HIV var no viena vienīga dzimumkontakta ar inficētu partneri.

HIV infekcija tiek ārstēta ar zālēm, kas nomāc vīrusu vairošanos un stiprina imūno sistēmu, aizkavējot HIV infekcijas progresēšanu un AIDS stadijas iestāšanos, tomēr vīrusu pilnībā iznīcināt nevar. HIV infekcija ir hroniska infekcija, kuras gaitu iespējams kontrolēt. AIDS ir iegūts imūndeficīta sindroms, ko izrasa HIV vīruss. Vīrusa ietekmē iet bojā baltie asinsķermenīši, kas nodrošina cilvēka dabisko imunitāti. Tā rezultātā organisms zaudē spēju pretoties citām infekcijām – cilvēks saslimst un mirst.

Simptomi

ēstgribas zudums, novājēšana
nogurums, darba spēju samazināšanās
drudzis, augsta temperatūra, izteikta svīšana naktīs
ādas izmaiņas, hroniska caureja, palielināti limfmezgli

Seksuāli transmisīvas infekcijas

Tās ir infekcijas slimības, kuras iegūst galvenokārt dzimumkontakta laikā ar inficētu partneri. Infekcija parasti skar dzimumceļu, mutes, urīnceļu un taisnās zarnas gļotādu. Ar tām var inficēties vaginālā, orālā vai anālā seksa laikā. Precīzu seksuāli transmisīvās infekcijas diagnozi var noteikt tikai ārsts (dermatovenerologs*), jo daudzām saslimšanām sūdzības ir līdzīgas. Pie ārsta jāgriežas visos gadījumos, kad parādās neparasti izdalījumi, nieze, apsārtums, izsitumi, sāpes vai dedzināšana. Pat tad, ja sūdzības pašas izzūd, tas nenozīmē, ka ir notikusi izārstēšanās – tik un tā ir jāgriežas pie ārsta.

*Dermatovenerologs ir ārsts, kura specialitāte ir ādas un seksuāli transmisīvās infekcijas.

Gonoreja ir hroniska dzimumceļu un urīnceļu gļotādu iekaisuma slimība, ko izraisa baktērijas. Inficēšanās notiek dzimumkontaktu ceļā. Inficējoties orālā vai anālā seksa laikā, iekaisums attīstīsies rīklē vai taisnajā zarnā. Tāpēc, veicot gonorejas testu, svarīgi testēt paraugus arī no rīkles un taisnās zarnas. Ja pēc tualetes lietošanas nemazgā rokas, gonoreja var tikt ienesta acu gļotādā, kur attīstās akūts iekaisums. Retos gadījumos ar gonoreju var inficēties, lietojot kopīgus higiēnas priekšmetus - mitrus dvieļus, sūkļus. Pirmās sūdzības var parādīties 3 dienu līdz 3 nedēļu laikā pēc inficēšanās, bet slimība var noritēt arī ar vāji izteiktiem simptomiem. Slimība ir izārstējama, un tiek ārstēta ar antibiotikām. Neārstēta gonoreja gan vīriešiem, gan sievietēm var izraisīt neauglību un locītavu iekaisumu.
Simptomi

Sāpīga urinēšana un strutaini izdalījumi no urīnizvadkanāla - īpaši slimības sākumstadijā.

Infekcijai izplatoties - bieža urinācija, sāpes vēdera lejas daļā un sēkliniekos.
Sifilss ir nopietna slimība, ko izraisa baktērijas. Inficēšanās ar sifilisu galvenokārt notiek dzimumkontaktu laikā. Inficēties iespējams arī no asinīm. Ar sifilisu var inficēties arī ciešā sadzīves kontaktā - skūpstoties, smēķējot vienu cigareti, ja inficētajam mutē ir sifilisa izsitumi. Pirmās sifilisa pazīmes parasti parādās 3 - 6 nedēļas pēc inficēšanās. Slimība ir izārstējama un tiek ārstēta ar antibiotikām, bet vēlākās stadijās ārstēšana ir ilgstoša. Ja ārstēšanu nesāk laicīgi, notiek neatgriezeniskas izmaiņas visos orgānos un nervu sistēmā, kas var izraisīt invaliditāti vai pat nāvi.
Simptomi

Sākumā parādās nesāpīgas, cietas čūliņas uz ārējiem dzimumorgāniem.

Pēc pāris nedēļām palielinās cirkšņu limfmezgli.

Pāris mēnešu laikā primārā čūliņa sadzīst un izzūd arī izsitumi.

Izsitumi atkārtoti parādās pēc trīs mēnešiem, sāk izkrist mati, aizsmok balss.

Vēl pēc trīs nedēļām uz ādas un gļotādām parādās izsitumi - sārti plankumi, mezgliņi. Limfmezgli palielinās arī citās vietās.
Hlamīdijas ir baktēriju izraisīta dzimumorgānu slimība, ar ko inficējas dzimumkontakta ceļā. Pirmās sūdzības var parādīties 1 - 3 nedēļu laikā pēc inficēšanās, tomēr vairumā gadījumu slimība norit bez sūdzībām. Infekcija ir izārstējama un tiek ārstēta ar antibiotikām.
Simptomi

Var būt dedzinoša sajūta urinējot un strutaini vai gļotaini izdalījumi no urīnizvadkanāla, bet parasti nekādu sūdzību nav.

Ja inficēšanās notikusi orālā seksa rezultātā, parādās sāpes kaklā un izdalījumi aizdegunē.

Anālai hlamīdiju infekcijai raksturīgas sāpes taisnās zarnas apvidū un gļotaini, strutaini izdalījumi no anālās atveres.

Infekcijai iekļūstot acu gļotādā, attīstās konjunktivīts.
MPOX (agrāk - pērtiķu bakas) ir reta vīrusa izraisīta infekcijas slimība. Inficēšanās ar mpox vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu ādu (pat ja tas nav redzams), elpceļiem vai gļotādām, t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām. MPOX inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai. Ja ir aizdomas par inficēšanos, pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar ģimenes ārstu, dermatovenerologu un jāinformē par simptomiem un iespējamiem inficēšanās apstākļiem. Slimība ir ārstējama. Tikai pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.

Latvijā ir pieejama bezmaksas vakcīna pret MPOX, lai to saņemtu, raksti uz prep@mozaika.lv
Kā lietot cimdus?

Nomazgājiet un nosusiniet rokas, pēc tam uzvelciet cimdu.

Lai palielinātu baudu, pārklājiet plaukstu un pirkstus ar lubrikantu.

Izmantojiet vienu cimdu tikai vienai ķermeņa daļai. Jauna ķermeņa daļa = jauns cimds.

Pēc akta, saspiediet cimda pamatni un pavelciet to uz pirkstiem, pagriežot to otrādi, lai šķidrumi paliktu tur, kur tie ir.

Izmetiet cimdu.
B hepatīts izplatās, kontaktējoties ar inficēta cilvēka ķermeņa šķidrumiem. Biežāk inficēšanās notiek kontaktējoties ar asinīm, taču arī sperma, siekalas, vaginālais sekrēts un citi cilvēka bioloģiskie šķidrumi var saturēt B hepatīta vīrusu, līdz ar to ir potenciāli bīstami. Izraisītājs nonāk vesela cilvēka organismā caur bojātu ādu vai gļotādu. Pirmie B hepatīta simptomi parādās 35 līdz 180 dienas (vidēji 120 dienas) pēc inficēšanās. Jāņem vērā, ka daudziem cilvēkiem nav pazīmju vai simptomu. B hepatīts ir ārstējams un to ir iespējams izārstēt divu mēnešu laikā. Akūta B hepatīta gadījumā rekomendē atpūtu, atbilstošu diētu, šķidrumu lietošanu un ārsta uzraudzību. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Nepilnīgas izārstēšanas rezultātā, t. sk., kad B hepatīts sākotnēji noritēja viegli un nebija diagnosticēts, infekcija var attīstīties hroniskā formā. Hroniska B hepatīta gadījumā regulāri jānovērtē aknu audu bojājuma pakāpe.
Simptomi

Dzelte (ādas vai acu baltumu dzeltēšana).

Tumšs urīns.

Nogurums.

Ēstgribas zudums.

diskomforta sajūta vēderā.

Slikta dūša.

Vemšana.

Drudzis.
Vīrushepatīts C, līdzīgi B hepatītam, izplatās ar inficētu asiņu un citu šķidrumu starpniecību. Par visizplatītākajiem C hepatīta pārneses veidiem tiek uzskatītas injekcijas un citas manipulācijas ar ādas vai gļotādas bojājumu, kā arī seksuālās transmisijas un vertikālās transmisijas ceļā. No inficēšanās brīža līdz parādās pirmie simptomi paiet vidēji 6 līdz 12 nedēļas. Aptuveni 80% C hepatīta infekcijas gadījumi norit bez simptomiem. Līdz pat 85% gadījumu C hepatīts norit hroniskā formā, tādēļ hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmēs specifisku ārstēšanu ar iedarbīgiem pretvīrusu preparātiem. Ārstēšanas ilgums parasti ilgst vidēji 12 nedēļas. Atsevišķos gadījumos ārstēšana var būt ilgāka. Atšķirībā no B hepatīta, C hepatīts biežāk paliek par hronisku problēmu, B hepatīts – retāk.
Simptomi

Paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Nespēks un nogurums.

Apetītes trūkums, nelaba dūša, vemšana.

Diskomforta sajūta labajā paribē, sāpes vēderā un locītavās.

Tumšs urīns un gaiši izkārnījumi.

Acu sklēras un ādas dzelte.